Kultras Rondo

Dzeja svin! Ir sākušās dzejas dienas. Kultūras Rondo studijā viesojas Ērika Bērziņa, Guntars Godiņš un Māra Ulme, ar kuriem vētījam gan plašo un bagātīgo programmu, gan godājam dzejas dienām veltīto krājumu, kas aptver beidzamo 60 gadu dzejas dienu poēziju.      

Vai esat dzirdējuši horeogrāfus runājam par balss saitēm, par balss vingrinājumiem? Horeogrāfe un izpildītāja Jana Jacuka savā jaunākajā darbā „HA” pēta balsi kā horeogrāfisku izteiksmes līdzekli, un balss kompozīcijas veido izrādes horeogrāfiju.  Pirmā sastapšanās ar publiku notikusi Amsterdamā, savukārt šovakar pirmizrāde Latvijā, Ģertrūdes ielas teātrī. Aizsākums izrādei „HA” saistīts ar izstādi „Lietisko pierādījumu muzejs”, ko Jana Jacuka veidoja kopā ar līdzautori Lauru Stašāni. 

Nupat klajā nākusi dzejnieces un rakstnieces Ingas Gailes uz ilgus gadus tapuša pētījuma bāzes radītā luga „Sliktā māte”. Lugas centrālais tēls odiozā, pretrunīgā un visādā ziņā paradoksālā latviešu režisore un skatuves mākslas teorētiķe Asja Lācis. Kas ir Asja? Vieniem noteikti spoža, neatkarīga un pat valdonīga sieviete, citiem savukārt greizsirdības iemesls, turklāt teju Eiropas filozofijas elites līmenī, jo tieši Asjas dēļ uz Rīgu devās slavenais literatūrkritiķis un filozofs Valters Benjamins, tādējādi sadusmojot un liekot ienīst Asju tādai filozofijas slavenībai kā Teodors Adorno. Par spēku, izdzīvotspēju, kaislību pret teātri un nepielūdzamību attiecībās ar vīriešiem saruna ar lugas autori Ingu Gaili un Asjas mazmeitu Māru Ķimeli.

Galerijā "Māksla XO" atklāta angļu fotomākslinieka, gaismas un attēla pētnieka Deivida Penija jaunāko darbu izstāde „Atvērtie lauki”. Tā ir viņa pirmā personālizstāde Latvijā. Izstāde tapusi, Deividam Penijam sadarbojoties ar fiziķiem Karaļa koledžā Londonā (King’s Kollege London).

Līdz 17. oktobrim galerijā “ALMA” skatāma Ernesta Kļaviņa izstāde “Zelta elks”, un tai par pamatu ir ņemta talantīgā datorspēļu dizainera un karikatūrista Ernesta Kļaviņa ilustrētā videospēle "The Rise of the Golden Idol" (2024). Izstādē ir gan interaktīvas instalācijas gan taustāmi objekti no pašas spēles, rosinot pārdomas, cik lielā mērā datorspēle un tās dizains ir māksla. Brutālisms un smalka pikseļu estētika, pasaules slava un piezemētība… Par to visu saruna studijā gan ar spēles un izstādes autoru Ernestu Kļaviņu, kā arī ar Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Datorspēļu dizains” direktori Aneti Bērzu.

Aktuāls kino, spilgti stāsti un neparasti likteņi. Dokumentālo filmu forums "Baltic Sea Docs" atgriežas uz kinoekrāniem ar jaunu, daudzveidīgu filmu programmu. Gan par programmu, gan dokumentālo filmu foruma attīstību un nākotnes iecerēm studijā izvaicājam "Baltic Sea Docs" vadītāju Zani Balčus un studijas „Mistrus Media" producentu Gintu Grūbi. Sarunā iesaistās arī publiciste un režisore Kristīne Briede no Zviedrijas.

Šī ir bijusi ļoti ražīga un blīva vasara Latvijas kino. Saruna studijā ar Nacionālā Kinocentra vadītāju Ditu Rietumu par paveikto, gaidāmo un aktuālo ne tikai uz ekrāniem, bet arī filmēšanas laukumos.  

Dānijas Kultūras institūts savulaik kļuva par pirmo Rietumu kultūras diplomātijas institūciju Baltijas valstīs, kas šeit sāka darbu vēl pirms valstu faktiskās neatkarības atjaunošanas. Bet institūta direktore Rike Helmsa (Rikke Helms) kļuva par pirmo ārvalstnieci, kura saņēma Triju Zvaigžņu ordeni atjaunotajā Latvijā un šeit pieredzēto pieskaita pie savas dzīves svarīgākajiem mirkļiem. Vēlāk Helmsa darbu turpināja Sanktpēterburgā, un viņas pensionēšanās sakrita ar Krimas okupāciju, liekot Helmsai pēc ilgiem gadiem kultūras diplomātijā atzīt: es nepazinu Krieviju.

Tas brīdis, kad varēsim novērtēt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja jauno ekspozīciju Mārstaļu ielā 6, ir pavisam tuvu, proti, muzejs būs atvērts no 3. septembra. Un jaunajai muzeja ekspozīcijai dots zīmīgs nosaukums – "Prokrastinācija un radīšana". Par prokrastinācijas un radīšanas procesu arī ekspozīcijas tapšanas procesā runājam ar muzeja vadītāju Ivetu Ruskuli, mākslinieci Annu Heinrihsoni un Krājuma izpētes nodaļas vadītāju Zandu Šumsku.

Raidījumā iztaujājam režisoru Jāni Znotiņu un Valmieras Vasaras teātra festivāla, teātra "Istaba" producenti Almu Kušķi par teātri bērniem un jauniešiem un to finansējumu. Kā bērnam piedzīvot teātri? Un kādu? Bet jau šajā nedēļas nogalē Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā izrāde „Apciemot lībieti”.    

Ukraiņu mūziķi Natālija Behma un Serhijs Zadorožnijs, kuri Latvijā no Ukrainas ieradās 2022. gadā un pašreiz strādā Valsts akadēmiskajā korī "LATVIJA", sarunā ar Māru Rozenbergu par savu vietu Latvijā un notiekošā pasaulē.

"Spit Bite" - Starptautiski atzītās mākslinieces Anastasijas Sosunovas pirmā personālizstāde Latvijā "kim?" laikmetīgajā mākslas centrā. 

Kultūras Rondo ieskatīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Džemma" kopā ar izstādes kuratori Sandru Krastiņu. 

Teātru jaunā sezona- ko no tās sagaidām? Ieplānotais repertuārs, jauniestudējumi, aktieru un režisoru piesaiste dažādos teātros. Studijā teātra kritiķe Ulberte Līga un teātra kritiķis Atis Rozentāls.

Latvijas filmu muzejam no 21. augusta ne tikai jauns nosaukums - Latvijas Kino muzejs, bet arī jauna mājvieta. Kultūras Rondo vērs durvis muzeja jaunajās telpās Miera ielā un apmeklēs izstādi „Uzburt pasaules. Latvijas filmu mākslinieki."   Tā ir ne tikai krājumu pārskatīšana, bet arī krājumu papildināšana. Saruna ar Kino muzeja vadītāju Ingu Pērkoni, bet izstādi vēl tapšanas procesā izrādīs kuratore Alise Krilova un māksliniece Dace Džeriņa.  

Šajā filmā nav asiņainu kara kadru, bet tā raisa spriedzi caur emocionālu līdzpārdzīvojumu – tā var teikt par amerikāņu žurnālistes Zarinas Zabriskas dokumentālo filmu „Hersona: cilvēku safari”. Tuvojoties Ukrainas Neatkarības dienai, biedrība „Tavi draugi” to pagājušonedēļ rādīja uz lielā ekrāna kinoteātrī „Bize” Rīgā, klātesot arī pašai režisorei. Bet filmu ikviens var noskatīties arī Zabriskas izveidotajā mājaslapā „khersonhumansafari.com”, jo viņas mērķis nav ar to pelnīt, bet gan likt pasaulei sadzirdēt Hersonas stāstu. Žurnāliste, kura pati pašlaik dzīvo Hersonā, filmā parāda Ukrainas dienvidu pilsētas ceļu cauri kara sākumam, Krievijas okupācijai, atbrīvošanai, milzu plūdiem pēc Kahovkas dambja uzspridzināšanas un jaunākajai fāzei – „cilvēku safari” jeb cilvēku medības ar droniem. Lai cik bīstami būtu, Zabriska turpina dzīvot un strādāt Hersonā, jo ir pārliecināta: Krieviju sauks pie atbildības kara tribunālā līdzīgi kā savulaik nacistus Nirnbergā, un viņas savāktie materiāli tur noderēs. Ar žurnālist

"Uzmanību! Uz ceļa strādā!" – ar ierakstu par Džemmai Skulmei veltīto izstādi Siguldā, Kultūras Rondo sāk savu ceļu pie mākslinieces, sagaidot viņas simto dzimšanas dienu septembrī.  Izstāde pievēršas mākslinieciskās pārmantojamības idejai, izmantojot kaķa šūpuļa spēles metaforu, kas caurvij daudzas mākslinieces darbu sērijas, lai ilustrētu zināšanu un iedvesmas nodošanu no paaudzes paaudzē. Skulme šajā procesā ir gan saņēmēja, gan devēja – viņa ir smēlusies no saviem priekšgājējiem un vienlaikus iedvesmojusi neskaitāmus citus.

Par Jura Kulakova mūziku jaunā Ievas Akurateres, Melisas Deboras Kaškuras un Justīnes Kulakovas trio skanējumā Kultūras Rondo saruna ar Justīni Kulakovu-Sipņevsku.

Dziedātājai Vizmai Zvaigznei ir tuva kamermūzika un, viņasprāt, tā jāpopularizē. Kopā ar ģimeni dziedātāja jau piekto gadu rīko brīvdabas festivālu Siguldas pusē un aicina baudīt augstvērtīgus koncertus. Šīs nedēļas nogalē Nurmižos risināsies brīvdabas festivāls „Kā nenogurt no tā, ka esi dzīvs” un kamermūzikas koncertcikls „Tuvāk zvaigznēm”. 

Par starpkultūru komunikāciju divdesmit gadu griezumā no 2004.gada Kultūras rondo studijā pārrunājam ar monogrāfijas “Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā” autori Vinetu Skujiņu un politologu Uldi Ozoliņu. Monogrāfija ir sociolingvistisks pētījums par starpkultūru komunikāciju Latvijā laikā no 2004. līdz 2024. gadam, kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā līdz mūsdienām, kad vērojama latviešu valodas diskriminācija un divvalodība latviešu un krievu valodā.