Rta Intervija

Pašvaldībām tas nav nekas jauns – konsolidēt līdzekļus un raudzīties dažādos virzienos, kur varētu samazināt izdevumus. Tā Latvijas Radio sacīja Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis. Viņš teica, ka vakar, 6. augustā, pašvaldību pārstāvjiem tiekoties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu no „Jaunās Vienotības”, uzklausīti ministrijas priekšlikumi samazināt izdevumus. Taču sarunas pēc būtības un lēmumi vēl sekos, teica Kaminskis.

Vai lauksaimnieku situāciju izdosies atvieglot ar apdrošināšanu, tas būs atkarīgs no iepriekš noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā lauksaimnieki par apdrošināšanu nesūdzējās, bet šogad gan būšot sliktāk, raugoties uz tiem segumiem, kurus zemnieki iegādājušies. Valdība otrdien, 5. augustā, ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.  Abašins norāda, ka valdības izsludinātā ārkārtējā situācija lauksaimniecībā neietekmēs apdrošinātāju maksājumus - lauksaimnieki tos saņems.

Daudziem lauksaimniekiem nebūs ražas vispār vai arī tā būs ļoti sliktas kvalitātes – tāda, ko varēs izmantot tikai lopbarībai. Bēdīgu ainu Latvijas Radio programmā Labrīt iezīmēja zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības, uzsverot, ka izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijā ir pilnīgs pamats. Viņš atzina, ka arī cenas Latvijā izaudzētajam varētu pieaugt. Krauzē arī norādīja, ka Eiropas Komisija plāno aicināt dalībvalstis veidot riska fondus, ieguldot gan Eiropas līdzekļus, gan valstu līdzekļus. Tā būtu kā viena no iespējām lauksaimnieku izdzīvošanai ilgtermiņā. Ministrs arī teica, ka šajā fondā būtu jāiegulda arī lauksaimniekiem pašiem. Tam visam vēl vajadzīgi ļoti rūpīgi aprēķini, jo gadījumos, kad seko vairāki nelabvēlīgi gadi pēc kārtas, jebkurš riska fonds būs izsmelts. Ministrs paskaidroja, ka riska fondi darbojas, ņemot vērā kopējos saimniecības ieņēmumus. -- Jau maijā lauksaimnieku sejās parādījās bažas par šī gada ražu, jo lielās lietavas apludināja lau

Rīgā norisināsies starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Pasākuma mērķis ir stiprināt saikni ar Latviju, veicināt pieredzes apmaiņu un sekmēt Latvijas nacionālo interešu pārstāvību starptautiskajā vidē. Forumam pieteikušies vairāk nekā 100 Latvijas izcelsmes profesionāļi, kuri strādā ANO, ES institūcijās, NATO, Eiropas Padomē, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un citās starptautiskajās struktūrās. Īpašo uzdevumu vēstniece diasporas lietās Zanda Grauze norāda, ka ir vairāki simti cilvēku, kurus darbam starptautiskās organizācijās nosūtījusi valsts, bet tikpat apmēram ir tādi, kas veido savu karjeru individuāli. Forums notiek jau ceturto reizi.

Alkohola tirgošanas ierobežojumi būtu jāpaplašina vēl, tā uzskata narkoloģe, kas strādā ar anonīmajiem alkoholiķiem, Ilze Maksima. -- Latvijā 1. augustā stājas spēkā jauni alkohola iegādes ierobežojumi – saīsināts alkohola iegādes laiks darba dienās un brīvdienās un mainīti noteikumi alkohola pirkumiem internetā. Turpmāk no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu gan veikalos, gan tīmekļvietnēs varēs iegādāties no pulksten 10 līdz 20, bet svētdienās – no pulksten 10 līdz 18. Savukārt nolūkā ierobežot impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Joprojām saglabājas augsta nenoteiktība, kā Latvijas uzņēmējus ietekmēs jaunie ASV muitas tarifi, intervijā Latvijas Radio norādījis Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ir gan jāņem vērā, ka tiešu Latvijas eksportētāju uz ASV ir maz, taču runa ir par eksportu Eiropas Savienībā. -- Latvijas uzņēmēju noskaņojumā vērojams optimisma pieaugums - tāds secinājums Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras jaunākajā indeksā, kas atspoguļo uzņēmēju noskaņojumu šī gada otrajā ceturksnī. Indeksa vērtība nedaudz pakāpusies virs 50 punktu atzīmes (50,71), un pēdējo reizi šāds optimisma rādītājs bija pirms Covid pandēmijas.

Latvijā pieaug vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits, intervijā Latvijas Radio sacīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme. Ja 2023. gadā katru dienu vidēji aizgādības tiesības bija pārtrauktas trijos gadījumos, tad pērn stāsts ir bijis jau par četriem bērniem dienā. Papildu ir pieaudzis arī bāriņtiesu vienpersonisku lēmumu skaits, kas nozīmē, ka pieaug tādi gadījumi, kur bērniem ir apdraudējums veselībai un dzīvībai un tāpēc bērnus izņem no ģimenes. -- Lai skaidrotu ārpusģimenes aprūpes iespējas, īpaši uzsverot viesģimenes lomu, sākas sociālā kampaņa "Dāvā bērniem mīlošu ģimeni".

Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle pieļauj, ka droni ir nākamā industriālā revolūcija un tie ir uz palikšanu. Latvijai dronu ražošanā šobrīd ir līderpozīcijas, taču arī citas NATO valstis rada konkurenci.

Līdz šim izdienas pensiju pārskatīšana nav notikusi politiskās gribas trūkuma dēļ un kopš 1998.gāda ik pēc diviem gadiem lobētas papildu jaunas pensiju saņēmēju kategorijas. To intervijā Latvijas Radio norādīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un zemnieku savienības.

Mēs cīnāmies, lai uzvarētu karā, bet mēs nevaram atļauties zaudēt mieru. To uzsver Nevalstiskās organizācijas „Pretorukpcijas rīcības centrs” valdes locekle Olena Haluška. Viņa intervijā Latvijas Radio komentēja plaši kritizēto un šonedēļ parakstīto likumu par pretkorupcijas iestāžu neatkarības atņemšanu, norādot, ka satricinājumu savā labā var izmantot Krievija un to atbalstošās personas. Haluška uzsvēra, ka par spīti Ukrainas valdības pārkāpumiem ir svarīgi, lai Kijivas partneri neapdraudētu ieroču piegādes Ukrainai. Jāatgādina, ka Olenas pārstāvētās nevalstiskās organizācijas līdzdibinātājam Vitālijam Šabuņinam jūlija vidū celta apsūdzība par it kā izvairīšanos no dienesta armijā 2022.gadā. Aktīvists kriminālapsūdzības saista ar kritiku pret prezidentu Volodimiru Zelenski. Šonedēļ esam novērojuši gan reidus pretkorupcijas aģentūras, gan likumprojekta pieņemšanu, kas paredz atcelt pretkorupcijas institūciju neatkarību. Kāds, jūsuprāt, ir iemesls notiekošajam? Olena Haluška: Diemžēl mēs redzam mēģinājumu

Latvijas izglītības sistēma ir pārregulēta, un tas ir tādēļ, ka ir daudz organizāciju, kas uzskata, ka to uzdevums ir nemitīgi iejaukties izglītības procesos. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda Neatkarīgās izglītības biedrības vadītāja Zane Ozola. Viņai pieder privātskola „Patnis” un Ozola nupat kļuvusi par izglītības un zinātnes ministres ārštata padomnieci iekļaujošās un speciālās izglītības jautājumos. Amatpersona sacīja, ka gadu gaitā radīta gūzma normatīvu, taču skolām būtu jāļauj lielāka autonomija, lai vairāk lēmumus pieņemtu tieši to direktori.

Sporta finansēšana ir pārāk sadrumstalota, tādēļ Izglītības ministrijas eksperti sākuši darbu pie jauna sporta finansēšanas modeļa ar mērķi veidot caurskatāmu finansējuma sadali, nodrošinot taisnīgu un atklātu konkurenci, kā arī sekmēt bērnu, jauniešu un tautas sporta attīstību. Jauno modeli plānots izstrādāt un apstiprināt līdz šī gada beigām. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina ministrijas parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis no "Jaunās Vienotības", bērnu sports kā prioritāte līdz šim bijusi tikai „uz papīra”. Par jauno modeli diskutēja arī raidījumā Krustpunktā.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas „airBaltic” izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti. To Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka no „Progresīvajiem”. Trešā kārta notiks augusta sākumā. Vēl Švinka atzina, ka pēc sabiedrības un korupcijas apkarotāju pievērstās uzmanības Satiksmes ministrija apņēmusies veikt izmaiņas dienesta automašīnu nomas iepirkumā, kurā prasības bija izstrādātas tā, lai, iespējams, konkursā uzvarētu konkrēts piegādātājs ar dārgām mašīnām. Švinka norādīja, ka pēc sabiedrības kritikas viņš šo lietu ir pārrunājis ar ministrijas darbiniekiem, taču Švinka atzina, ka nemaz nezina, ar kādu nolūku padotie iepirkumā ir iestrādājuši tik specifiskas prasības: -- Latvijas Radio vakar vēstīja, ka Satiksmes ministrija kopā ar Civilās aviācijas aģentūru publiskojusi iepirkumu par piecu jaunu dienesta mašīnu nomu, kam tērēs 166 tūkstošus eiro. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs solīja sākt pārbaudi aizdomās par pārāk konkrētām

Ukrainas un visas Eiropas drošība bija centrālie jautājumi vienā no pasaules nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas dialogiem – Aspenas drošības forumā ASV. Uz to pirmo reizi bija uzaicināta arī Latvija. Mūsu valsti pārstāvēja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica no „Jaunās Vienotības”. Latvijas Radio viņa pauda, ka tāda veida sanāksmēs Latvijas un visas Baltijas viedoklis un ekspertīze ir pieprasīti.

Onkologi ceļ trauksmi par garajām rindām uz ķīmijterapiju, kas šobrīd Latvijā ir aptuveni divas reizes garākas nekā citviet Eiropā. Šogad dienas stacionārā pacientu skaits pieaudzis par 40%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tas nozīmīgi ietekmē ārstēšanas gaitu – operācijas jāatliek, citreiz jāsāk ķirurģisko ārstēšanu, izlaižot ķīmijterapiju, lai izvairītos no slimības progresēšanas gaidīšanas laikā. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe Latvijas Radio uzsvēra, ka arī ziņas par to, ka kaut kas atkal nebūs, pastiprina bailes un slimības radīto stresu un pārdzīvojumu.  

Tās nav fundamentālas izmaiņas. Tā par pārbīdēm Ukrainas valdībā domā Latvijas ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Bukovskis. Šodien, 17. jūlijā, gaidāms Ukrainas parlamenta balsojums par jauno Ukrainas valdību, kurā jaunieceltā premjerministre būs līdzšinējā ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. Bukovskis Latvijas Radio rīta raidījumā skaidroja, ka pārmaiņas bija nepieciešamas un iekšpolitiskie procesi palikuši ēnā. Savukārt baumas, ka Sviridenko varētu būt patīkamāka sarunās ar ASV vadību, Bukovskis tā nevērtēja.

Rīgas Brīvostas pārvalde 16. jūlijā iepazīstinās ar Kundziņsalas attīstības vīziju un sāktajiem stratēģiskajiem investīciju projektiem. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš Latvijas Radio bija optimistisks par iecerēto un stāstīja, ka sadarbībai cenšas uzrunāt arī ievērojamus investorus.

Ir nežēlīga konkurence un entuziasms, kura vairāk ir reģionos. Tā viesmīlības biznesu un tūrisma sezonu programmā Labrīt raksturoja Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis un viesnīcu nozarē strādājošais Ruslans Jamčinskis. Viņš teica, ka uzņēmēji visu laiku ir uz izdzīvošanas robežas un riskē. Tā kā vasara nav no tām siltākajām, piemēram, vasaras kafejnīcām rādītāji kritušies par 30%.

Eiropa Komisija publicējusi priekšlikumu samazināt siltumnīcefekta gāzu, jeb SEG emisijas Eiropas Savienībā par 90% līdz 2040.gadam, salīdzinot ar 1990. gadu. Latvija šim priekšlikumam nepiekrīt, pozīciju jau apstiprinājusi valdība, savukārt, klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa no Zaļo un zemnieku savienības uzdevums nu šo pozīciju aizstāvēt Eiropas Savienības līmenī. Nākamais etaps šajās sarunās būs septembrī, bet līdz tam jāpanāk skaidrība vairākos jautājumos. To raidījumā Labrīt skaidroja ministrs Melnis.

Valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā nozīmē, ka šie uzņēmumi piederēs gan valstij, gan privātajiem partneriem, taču kontrole pār tiem būs valstij, intervijā Latvijas Radio norādījis Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Rua esot par to, kā paātrināti kāpināt kapitāla pieaugumu, no kura pēc tam var gūt visi Latvijas uzņēmumi.